PVN un akcīzes modulis
30. septembris: viens datums, pēc kura ārvalstu PVN vairs neatgriežas
Publicēts: 2026-09-04
Rakstu sagatavoja Natys Vytautas, UAB NVGroup vadītājs.
Muitas atmaksas termiņš rit vienmērīgi — trīs gadi no katras deklarācijas, un katru mēnesi izkrīt viens mēnesis. Ārvalstu PVN darbojas citādi. Tam ir viens datums, kas visiem vienāds, pienāk reizi gadā un aizver visu iepriekšējo gadu uzreiz.
Kā darbojas termiņš
Pieteikumi citā ES dalībvalstī samaksātā PVN atmaksai jāiesniedz līdz nākamā kalendārā gada 30. septembrim. Nokavējot, tiesības parasti tiek neatgriezeniski zaudētas — ja vien nav pierādījumu par īpašiem, no uzņēmuma neatkarīgiem apstākļiem.
Praktiski tas nozīmē: 2026. gadā Polijā, Vācijā vai Nīderlandē samaksātais PVN jāpieprasa līdz 2027. gada 30. septembrim. 30. septembra vakarā tā vairs nav nauda, bet izdevumi.
Valstīm ārpus ES termiņi ir citādi. Norvēģijai un Šveicei pieteikums jāiesniedz līdz nākamā gada 30. jūnijam — trīs mēnešus agrāk, un tieši tāpēc šis termiņš tiek nokavēts visbiežāk. Islandei, gluži pretēji, pieteikumu var iesniegt pat pēc pieciem gadiem.
Vienam pārvadātājam vienlaikus var būt visi trīs termiņi, un tie nesakrīt.
Divas summu robežas
Termiņš nav vienīgais ierobežojums. Ir arī minimālā summa, un tā maina lēmumu, kad iesniegt.
Pieteikumam par periodu, kas nav īsāks par trim mēnešiem, minimālā PVN summa vienai valstij ir 400 eiro.
Pieteikumam par visu kalendāro gadu — 50 eiro.
No tā rodas jautājums, ko lielākā daļa pārvadātāju neuzdod: iesniegt tagad par ceturksni vai gaidīt gada beigas?
Atbilde ir atkarīga no naudas plūsmas. Lēmuma termiņš ir aptuveni četri mēneši, un, ja administrācija pieprasa papildu informāciju, tas var ilgt līdz astoņiem. Tātad ceturkšņa pieteikums, iesniegts aprīlī, naudu atgriež augustā vai vēlāk. Gada pieteikums, iesniegts septembrī, — nākamā gada sākumā.
Uzņēmumam, kuram svarīgi apgrozāmie līdzekļi, ceturkšņa iesniegšana gandrīz vienmēr ir izdevīgāka. Bet tam jāzina, vai 400 eiro slieksnis jau sasniegts — un to reāllaikā neviens neredz.
Kāpēc nauda paliek nepieprasīta
Neviens nesaskaita pa valstīm. Grāmatvedībā degvielas izdevumi ir viena rindiņa. Cik no tās ir Polijas PVN, cik Vācijas, cik Nīderlandes — tas atsevišķi neparādās nekur, ja vien kāds to apzināti neizdala.
Dokumenti ir izkaisīti. Kartes rēķini grāmatvedībā parādās automātiski. Skaidrā naudā pirkta degviela, remonts ceļā, prāmis, mazgātava, stāvvieta — šie čeki paliek šofera mapē vai kabīnē.
Slieksnis nav redzams. Pārvadātājs, kas ceturksnī savācis 380 eiro Polijas PVN, nezina, ka pietrūkst divdesmit. Un nezina, ka tos savāks nākamnedēļ.
Termiņam nav saimnieka. 30. septembris nav neviena kalendārā, jo tas pienāk reizi gadā un nesūta atgādinājumu.
Kas jāsakārto ievērojami agrāk nekā septembrī
Šī ir svarīgākā daļa, un tā nav par termiņu.
Pieteikumam vajadzīgi derīgi dokumenti. Kases čeks bez pircēja identifikācijas daudzās valstīs pieteikumam nederēs — bet tas noskaidrojas pēc četriem mēnešiem, kad derīgu dokumentu vairs nevar iegūt.
Īpaši asa situācija Polijā: čeku bez pircēja NIP vēlāk vairs nevar pārveidot par rēķinu. Lēmums tiek pieņemts pie kases, un tas ir galīgs.
Tāpēc praktiskā secība ir pretēja intuīcijai. Septembrī sakārtot ir jau par vēlu — septembrī tikai iesniedz. Dokumentu kvalitāte tiek izlemta brīdī, kad šoferis stāv pie sūkņa, kas nozīmē aprīli, maiju un katru citu mēnesi.
Praktisks kalendārs
| Kad | Ko darīt |
|---|---|
| Katru mēnesi | Pārbaudīt, kuri dokumenti nav derīgi, kamēr vēl var pieprasīt rēķinu |
| Katru ceturksni | Pārbaudīt, kuras valstis pārsniegušas 400 € — iesniegt pieteikumu |
| Maijā | Pārskatīt Norvēģijas un Šveices summas — termiņš 30. jūnijs |
| Jūlijā | Pārskatīt iepriekšējā gada arhīvu pa valstīm |
| Augustā | Iesniegt to, kas vēl nav iesniegts |
| 30. septembrī | Termiņš aizveras |
Akcīze — atsevišķa naudas plūsma
Vērts zināt, ka dažās valstīs profesionāliem pārvadātājiem tiek atmaksāta ne tikai PVN, bet arī daļa no akcīzes nodokļa par degvielu. Termiņi tur ir citādi — bieži var pieprasīt par diviem iepriekšējiem gadiem.
Tā ir atsevišķa procedūra ar savām taisnībām, un tā tiek aizmirsta vēl biežāk nekā PVN, jo par to runā mazāk. Valstu saraksts un nosacījumi mainās, tāpēc konkrētas iespējas ieteicams precizēt ar savu starpnieku.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai varu pats iesniegt pieteikumu, bez starpnieka?
Jā. Lielākajā daļā ES valstu pieteikumus iesniedz caur savas valsts nodokļu administrācijas portālu. Starpnieks noder valodas dēļ un tāpēc, ka zina katras valsts neatļauto izdevumu sarakstu — bet juridiski nav obligāts.
Kas notiek, ja slieksnis nav sasniegts?
Ja gada laikā vienā valstī uzkrājies mazāk nekā 50 € PVN, pieteikumu iesniegt nevar. Summa vienkārši paliek izdevumos.
Vai viesnīcu un ēdināšanas izdevumi ir atgūstami?
Atkarīgs no valsts. Dažas valstis ierobežo vai vispār neļauj atgūt PVN par izmitināšanu, ēdināšanu, reprezentācijas izdevumiem vai vieglo automašīnu nomu. Tas jāpārbauda katrai valstij atsevišķi.
Cik ilgā laikā atmaksā naudu?
Standarta lēmuma termiņš ir aptuveni četri mēneši. Ja administrācija pieprasa papildu informāciju, process var ilgt līdz astoņiem mēnešiem.
Vai termiņu var pagarināt?
Praktiski nē. Kavēšanās parasti nozīmē neatgriezenisku tiesību zaudēšanu, ja vien nav pierādītu īpašu apstākļu.
Vispārīga informācija, nevis nodokļu konsultācija. Konkrētu izdevumu novērtējumu uzticiet savam nodokļu konsultantam vai starpniekam.